Dizofrcnija un agresija

Ir ïoti daudz personîbas traucçjumu, kuru raðanâs ir atkarîga no daudziem sabiedrîbas un ìençtiskajiem faktoriem. Ðizofrçnija pati par sevi ir daudz modernâka pârmaiòa cilvçka apziòâ.

Bet kâda ir ðî garîgâ slimîba? Vai tieðâm tik grûti?Sâkot ar sâkumu, ðizofrçnija ir garîga rakstura traucçjumu veids. Slims darbinieks ir grûtîbâs ar personu, viòð uztver pasauli pilnîgi citâdâ veidâ nekâ jauneklis. Ðâdai personai var sniegt problçmas ar to, ka viòu mâcîbas ir pienâcîgi prezentçtas, un par tâ darbîbas motîviem var maksât, nesaprotami. Parasti ðizofrçnija skar jaunieðus pusaudþa vecumâ, kas ir agrînâ pieauguðo posmâ vai aptuveni 20–26 gadus. Ðo garîgo slimîbu nav viegli atklât. Tas parâdâs pakâpeniski un ilgu laiku, tomçr faktus var dot, ja tâs simptomi liecina par âtri, no dienas uz dienu. Neatkarîgi no tâ, vai ðizofrçnija progresç pakâpeniski vai pçkðòi izrâdîsies, tâs aktivizâciju izraisa liela pieredze, ko rada fizisks faktors vai slimîba.

Mûsdienu medicîna sadursmç ar ðizofrçnijuÐobrîd medicîna nezina precîzus ðizofrçnijas cçloòus. Tomçr pçtnieki norâdîja uz ìençtiskiem faktoriem, îpaði DNS koda bojâjumu veidu. Ðizofrçnijas raksturîgâkie simptomi ir pastâvîgs nogurums, apâtija, murgi, dzirdes balsis, vientulîba un tukðums, kâ arî stila un halucinâcijas traucçjumi. Ja mçs paði vai mûsu radiniekus konstatçjam kâdâ no iepriekð minçtajiem simptomiem, jums bûs jâziòo psihiatram. Pçc tam, kad esat guvis profesionâlu palîdzîbu (ja nepiecieðams, ieteicams sâkt nepiecieðamo ârstçðanu.Internetâ ir daudzi psiholoìiskie testi, gan poïu valodâ, gan angïu valodâ, kas palîdzçs mums pirmajâ diagnozç un liktenî, vai arî mums ir tendence uz ðizofrçniju. Protams, ievietoðana tikai prâtâ, ko rada personas automatizçta pârbaude, ir niecîga, bet nevajadzçtu veidot savu ideju par iespçjamiem dzelzceïiem dabiskajâ psihi. Lai gan, iespçjams, tâ labo efektu var izmantot kâ stimulu nopietni apsvçrt ârsta iecelðanu.